EIROPAS PADOMES
PARLAMENTĀRĀ ASAMBLEJA

1996. GADA KĀRTĒJĀ SESIJA

REKOMENDĀCIJA 1291 (1996)
par jidiša kultūru

1. Asambleja ir norūpējusies sakarā ar jidiša valodas un kultūras kritisko situāciju Eiropā. Tā tik tikko ir pārdzīvojusi Otrā pasaules kara holokaustu un komunistiskā totalitārisma vajāšanu.

2. Agrāk jidišs bija viena no Eiropas transnacionālajām kultūrām un intelektuālā progresa virzītājs, kā arī viens no vietējo nacionālo kultūru komponentiem. Jidiša mākslinieki, romānisti, dzejnieki, dramaturgi devuši bagātīgu ieguldījumu Eiropas modernās mākslas un literatūras attīstībā, īpaši deviņpadsmitajā gadsimtā un divdesmitā gadsimta sākumā. Reti kurš no viņiem izdzīvojis, lai uzturētu šo kultūras tradīciju.

3. No vairāk nekā 8 miljoniem jidiša valodas pratējiem Eiropā 1939. gadā tagad palikuši tikai apmēram 2 miljoni visā pasaulē. Vairākums no viņiem ir veci cilvēki. Jidišs kā minoritātes valoda ir apdraudēts.

4. Šīs problēmas apjoms tika apzināts, paplašinoties kultūras sadarbībai ar Centrāleiropas valstīm - jidiša dzimteni. Šis jautājums jau ticis apspriests Izraēlā un UNESCO, bet pirmā reize, kad tas tika aplūkots Eiropas Padomes ietvaros, bija kolokvijā Viļņā, ko 1995. gada maijā organizēja Asamblejas Kultūras un izglītības komiteja.

5. Šajā kolokvijā un ziņojumā, kas tika sastādīts pēc kolokvija, Asambleja apsveic iespēju piedāvāt forumu jidiša akadēmiskajam tīklam Eiropā.

6. Diemžēl galvenie jidiša kultūras centri atrodas ārpus Eiropas - Izraēlā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Vēsturisku un kultūras cēloņu dēļ Eiropai vajadzētu spert soļus, lai veicinātu un attīstītu jidiša kultūras, pētniecības un valodas centrus Eiropā.

7. Jidiša valodas un kultūras liktenis ir analogs daudzām izzudušām vai pašlaik iznīkstošām Eiropas kultūrām. Taču Eiropas stabilitāte ir atkarīga no tā, vai tiek atzīta kultūras vērtību plurālistiskā sistēma.

8. Asambleja atgādina tekstus, ko tā pieņēmusi kopsakarā ar citiem jautājumiem un īpaši Rekomendāciju 928 (1981) par izglītības un kultūras problēmām, kas radušās sakarā ar Eiropas minoritāšu valodām un dialektiem; Rezolūciju 885 (1987) par ebreju ieguldījumu Eiropas kultūrā un Rekomendāciju 1275 (1995) par cīņu pret rasismu, ksenofobiju, antisemītismu un neiecietību.

9. Asambleja iesaka Ministru komitejai:

i. lūgt dalībvalstis izskatīt iespēju atdot jidiša akadēmiskajām institūcijām ebreju kultūras īpašumu, kas ticis atsavināts Otrā pasaules kara laikā, vai piešķirt šīm institūcijām adekvātu kompensāciju, lai tās varētu turpināt jidiša pētniecību;

ii. sakarā ar jidiša un vācu valodu tuvību aicināt vācu valodā runājošās dalībvalstis uzņemties jidiša valodas sargātāja lomu, piemēram, izveidot universitātēs attiecīgas katedras un izplatīt Eiropā interesantākos jidiša kultūras sasniegumus, sagatavojot tulkojumus, antoloģijas, kursus, izstādes vai teātra izrādes;

iii. radīt stipendijas māksliniekiem un rakstniekiem, kuri ir izcēlušies no jidiša minoritāšu grupām jebkur Eiropā, lai viņi varētu sekmīgi un radoši strādāt jidiša valodas un kultūras jomā;

iv. lūgt Kultūras sadarbības padomi izveidot mehānismu jidiša akadēmisko centru darbības koordinācijai visā Eiropā un tuvākā laikā organizēt konferenci šai sakarā, ja iespējams, tajā iesaistot arī Eiropas Savienību (Komisiju un Parlamentu);

v. aicināt dalībvalstu Kultūras ministrijas palīdzēt ebreju un neebreju kultūras institūcijām, kas nodarbojas ar jidiša kultūras mantojumu, ar publikāciju, mākslas un etnogrāfisko izstāžu un audiovizuālo ierakstu starpniecību radīt pilnīgu priekšstatu par jidiša kultūru, kāda tā pastāvēja pirms holokausta un kuras elementi tagad izmētāti pa visu Eiropu;

vi. aicināt dalībvalstu Izglītības ministrijas ietvert Eiropas vēstures mācību grāmatās materiālus par Eiropas ebreju kultūras vēsturi;

vii. Eiropas Padomes paspārnē izveidot "izkliedētu etnisko minoritāšu laboratoriju", kam tiktu piešķirts sekojošs mandāts:

a. sekmēt minoritāšu kultūru vai to atmiņas saglabāšanu;

b. izdarīt aptaujas to personu vidū, kas runā minoritāšu valodās;

c. ierakstīt, vākt un saglabāt viņu valodas un folkloras pieminekļus un elementus;

d. publicēt fundamentālus materiālus (piemēram, nepabeigto jidiša valodas vārdnīcu);

e. veicināt tādas likumdošanas izstrādāšanu, kas aizsargātu minoritāšu kultūras pret diskrimināciju vai iznīcināšanu;

viii. sakarā ar 50. gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām un lai pieminētu iespējamo jidiša civilizācijas izzušanu Eiropā, pasūtīt piemērotu pieminekli jidiša kultūrai, kas tiktu novietots Eiropas Pilī, Strasbūrā;

ix. meklēt sadarbības iespējas un partnerus ieinteresētu organizāciju, fondu un citu privāto institūciju vidū, lai īstenotu šīs rekomendācijas.

Tulkojums veikts Eiropas Padomes Informācijas un dokumentācijas centrā

http://www.coecidriga.lv/tulkojumi/jidish.htm