Oslo rekomendācijas par mazākumtautību lingvistiskajām tiesībām
EDSO Augstais Komisārs
mazākumtautību jautājumos

Oslo rekomendācijas par mazākumtautību lingvistiskajām tiesībām

OSLO, 1998

Vārdi un nosaukumi

1. Pie mazākumtautībām piederošām personām ir tiesības lietot savu personas vārdu savā valodā, atbilstoši savām tradīcijām un valodnieciskajām sistēmām. Tas jāatzīst oficiālā līmenī un attiecīgi jālieto arī valsts iestādēs.

2. Tāpat arī privātajām struktūrām, tādām kā kultūras apvienības un saimnieciskās darbības uzņēmumi, kurus dibinājušas pie mazākumtautībām piederošas personas, ir tādas pašas tiesības attiecībā uz to nosaukumiem.

3. Apvidū, kur dzīvo ievērojams skaits pie mazākumtautībām piederošu personu un ja ir pietiekams pieprasījums, valsts iestādēm jānodrošina vietvārdu, ielu nosaukumu un citu sabiedrībā paredzēto topogrāfisko apzīmējumu norādīšana mazākumtautības valodā.

Reliģija

4. Individuāli vai kopā ar citiem sludinot vai praktizējot savu reliģiju, katra persona ir tiesīga izmantot pašas izvēlētu valodu.

5. Attiecībā uz reliģiskām ceremonijām vai aktiem, kas attiecas arī uz personas civilstāvokli un kam ir juridisks spēks attiecīgajā valstī, valsts var pieprasīt, lai šāda statusa apliecinājumi un dokumentācija tiktu sastādīta arī attiecīgās valsts oficiālajā valodā vai valodās. Valsts var pieprasīt arī to, lai reliģiskā iestādē glabātie civilstāvokļa reģistri būtu sastādīti arī oficiālajā valsts valodā vai valodās.

6. Visām personām, tai skaitā pie mazākumtautībām piederošām personām ir tiesības izveidot un pārvaldīt savas nevalstiskās organizācijas, apvienības un iestādes. Šīs struktūras var lietot valodu (-as) pēc savas izvēles. Valsts nedrīkst diskriminēt šīs struktūras, pamatojoties uz tajās lietoto valodu, tāpat arī nedrīkst neatbilstoši ierobežot šo struktūru tiesības prasīt finansējumu no valsts budžeta, starptautiskiem avotiem vai privātā sektora.

7. Ja valsts, līdzās citām jomām, aktīvi atbalsta sabiedriskos, kultūras un sporta pasākumus, tad jāiedala atbilstoša kopējo valsts resursu daļa, lai atbalstītu šāda veida pasākumus, kuros piedalās pie mazākumtautībām piederošas personas. Valsts finansiālais atbalsts šādiem pasākumiem, kuros tiek lietota mazākumtautību valoda(-as), sniedzams tā, lai nenotiktu nekāda diskriminācija.

Masu informācijas līdzekļi

8. Pie mazākumtautībām piederošām personām ir tiesības veidot un uzturēt masu informācijas līdzekļus savā mazākumtautības valodā. Valsts regulācija attiecībā uz šiem informācijas pārraides līdzekļiem notiek saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem un šo regulāciju nedrīkst izmantot, lai ierobežotu mazākumtautību tiesību īstenošanu.

9. Jānodrošina, lai pie mazākumtautībām piederošās personas varētu savā valodā izmantot raidlaiku valsts finansētos informācijas līdzekļos. Konkrētās mazākumtautības valodā paredzētā raidlaika apjomam un kvalitātei valsts, reģionālajā un vietējā līmenī jābūt proporcionāli saskaņotam ar mazākumtautības īpatsvaru un koncentrāciju, kā arī to nosaka atbilstoši mazākumtautības stāvoklim un vajadzībām.

10. Jānodrošina, lai mazākumtautības valodā(-s) raidošo valsts un privāto masu informācijas līdzekļu programmu sastādīšana būtu neatkarīgs process. Valsts informācijas līdzekļu redakcijas kolēģijas, kas programmu saturu un orientāciju, ir neatkarīgas un to sastāvā jābūt personām, kas pieder pie mazākumtautībām un darbojas pilnīgi neatkarīgi.

11. Nedrīkst neatbilstoši ierobežot pieeju ārvalstu informācijas līdzekļiem. Pieeja šādiem līdzekļiem nevar būt attaisnojums tam, lai samazinātu mazākumtautībai iedalīto raidlaiku valsts finansētos informācijas līdzekļos valstī, kurā dzīvo attiecīgā mazākumtautība.

Ekonomiskā vide

12. Visām personām, arī pie mazākumtautībām piederošām personām, ir tiesības vadīt privātus uzņēmumus, pēc saviem ieskatiem izvēloties uzņēmumā lietoto valodu. Valsts var pieprasīto oficiālās valsts valodas vai valodu papildus lietošanu tikai tajās jomās, kur tiek skartas sabiedrības likumīgās intereses. Šāda joma varētu būt strādājošo vai patērētāju interešu aizsardzība, vai arī darījumi starp uzņēmumu un valsts iestādēm.

Valsts iestādes un sabiedriskie pakalpojumi.

13. Reģionos un apvidos, kur dzīvo ievērojams skaits pie mazākumtautībām piederošu personu un kur ir izteikta attiecīga vēlme, šīm mazākumtautības personām ir tiesības no reģionālajām un/vai vietējām valsts iestādēm saņemt civilpersonas dokumentus un apliecinājumus gan valsts oficiālajā valodā vai valodās, gan attiecīgās mazākumtautības valodā. Tāpat arī reģionālajām un/vai vietējām varas iestādēm attiecīgos pilsoņu reģistrus jāglabā arī mazākumtautību valodā.

14. Jānodrošina, lai pie mazākumtautībām piederošām personām būtu atbilstošas iespējas lietot savu valodu saziņā ar valsts iestādēm, īpaši tajos reģionos un apvidos, kuros ir izteikta šāda vēlme un kur dzīvo ievērojams skaits mazākumtautībai piederošu personu. Tāpat arī valsts iestādēm pēc iespējas jānodrošina sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu mazākumtautības valodā. Lai to izdarītu, iestādēm jāizstrādā atbilstošas kadru pieņemšanas un/vai mācību programmas.

15. Reģionos un apvidos, kur dzīvo ievērojams skaits pie mazākumtautībām piederošu personu, valstij jāveic pasākumi, lai nodrošinātu ievēlētajiem reģionālo vai vietējo varas struktūru pārstāvjiem iespēju lietot savu mazākumtautības valodu darbībās, kas saistītas ar šīm struktūrām.

Neatkarīgas nacionālās iestādes.

16. Valstīm, kurās dzīvo pie mazākumtautībām piederošas personas, jānodrošina, lai, līdzās attiecīgām tiesu iestādēm un resursiem, šīm personām būtu pieejamas neatkarīgas valsts iestādes, tādas kā ombudsmens vai cilvēktiesību komisija, kas izskata jautājumus gadījumos, kad personām šķiet, ka ir pārkāptas to lingvistiskās tiesības.

Tiesu iestādes.

17. Visām personām, arī pie mazākumtautībām piederošām personām, ir tiesības savlaicīgi un viņām saprotamā valodā saņemt informāciju par viņu aresta un/vai aizturēšanas iemesliem un pret personu celtās apsūdzības raksturu un cēloņiem. Tāpat personām ir tiesības aizstāvēt sevi šajā valodā, nepieciešamības gadījumā ar bezmaksas tulka palīdzību, pirmstiesas, tiesas procesa vai apelācijas laikā.

18. Reģionos un apvidos, kur dzīvo ievērojams skaits pie mazākumtautībām piederošu personu un kur ir izteikta attiecīga vēlme, šīm mazākumtautības personām ir tiesības izteikties savā valodā tiesas procesa laikā, nepieciešamības gadījumā izmantojot bezmaksas tulka palīdzību.

19. Reģionos un apvidos, kur dzīvo ievērojams skaits pie mazākumtautībām piederošu personu un kur ir izteikta attiecīga vēlme, valstij pienācīgi jāapsver iespēja nodrošināt ar šādām personām saistītu visu tiesas procesu norisi mazākumtautības valodā.

Brīvības atņemšana.

20. Soda izciešanas iestādes vadītājam un pārējiem iestādes darbiniekiem jāspēj runāt valodā vai valodās, kādas lieto ieslodzīto vairākums, vai arī valodā, kuru saprot ieslodzīto vairākums. Tas jānodrošina ar atbilstošu darbinieku pieņemšanas un/vai mācību programmu palīdzību. Nepieciešamības gadījumā jāizmanto tulka pakalpojumi.

21. Pie mazākumtautībām piederošām aizturētām personām saziņā ar ieslodzītajiem un citām personām ir tiesības lietot pēc saviem ieskatiem izvēlētu valodu. Valsts varas institūcijām iespēju robežās un likumdošanas ietvaros jāveic pasākumi, lai dotu iespēju ieslodzītajiem sarunāties savā valodā gan mutvārdu saziņas procesā, gan privātajā sarakstē. Lai to varētu nodrošināt, aizturētā vai ieslodzītā persona parasti būtu jāizvieto aizturēšanas vai ieslodzījuma vietā, kas atrodas tuvu šīs personas parastajai dzīves vietai.