Vispārējā
konvencija par Nacionālo minoritāšu aizsardzību
Eiropas Padomes Dalībvalstis un citas Valstis, kas paraksta šo Konvenciju.
Uzskatot, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību tās dalībvalstu starpā ar nolūku nostiprināt drošību, kā arī, realizētu Eiropas Padomes idejas un principus, kas ir dalībvalstu kopīgais mantojums;
Uzskatot, ka viens no veidiem kā sasniegt šādu mērķi, ir cilvēktiesību un fundamentālo brīvību saglabāšana un tālāka īstenošana;
Vēloties sekot Valstu vadītāju un Eiropas Padomes dalībvalstu 1993. gada 9. oktobrī pieņemtajai deklarācijai;
Nolemjot aizsargāt nacionālo minoritāšu eksistenci attiecīgo valstu teritorijās;
Uzskatot, ka Eiropas vēstures apvērsums apliecinājis, ka nacionālo minoritāšu aizsardzība ir nozīmīgs faktors stabilitātes, demokrātiskas drošības un miera radīšanā šajā reģionā;
Uzskatot, ka plurālai un patiesi demokrātiskai sabiedrībai ir ne tikai jāciena katras nacionālās minoritātes personas etniskā, kultūras, lingvistiskā un reliģiskā identitāte, bet arī jārada atbilstoši apstākļi, kas ļautu izpaust, saglabāt un attīstīt šo identitāti;
Uzskatot, ka tolerances un dialoga atmosfēras radīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka kultūru dažādība būtu nevis šķelšanās, bet gan katras sabiedrības bagātināšānas avots un faktors;
Uzskatot, ka tolerantas un plaukstošas Eiropas pastāvēšana nav atkarīga vienīgi no sadarbības valstu starpā, bet arī no savstarpējas vietējo un reģionālo varas iestāžu sadarbības, neietekmējot katras Valsts konstitucionālo un teritoriālo integritāti;
Ņemot vērā Konvenciju par Cilvēktiesību un Pamatbrīvību aizsardzību un tām pievienotos Protokolus;
Ņemot vērā Apvienoto Nāciju konvenciju un deklarāciju saistības par nacionālo minoritāšu aizsardzību u Eiropas Drošības un Sadarbības Apspriedes dokumentus, īpaši, 1990. gada jūnija Kopenhāgenas dokumentu;
Apņemoties izteikt galvenos pamatnosacījumus, kuru ievērošana un no tiem izrietošās saistības, nodrošinātu efektīvu Dalībvalstu un citu Valstu, kura varētu kļūt par šīs Konvencijas Pusi, nacionālo minoritāšu un to tiesību aizsardzību un nacionālo minoritāšu personu brīvību likuma ietvaros, ņemot vērā valstu teritoriālo integritāti un nacionālo suverenitāti;
Nolemjot īstenot šajā Konvencijā izteiktos pamatnosacījumus ar nacionālās jurisdikcijas un valdību poltikas palīdzību,
Vienojas par sekojošo:
I. Nodaļa
1. Pants
Nacionālo minoritāšu, to tiesību un personu brīvību aizsardzība ir neatņemama starptautisko cilvēktiesību daļa un tādējādi iekļaujas starptautiskās sadarbības ietvaros.
2. Pants
Šīs Konvencijas nosacījumi tiek īstenoti taisnīgi, ar sapratni un toleranci, saskaņojot labu kaimiņattiecību principus, draudzīgas attiecības un sadarbību valstu starpā.
3. Pants
1. Katra persona, kas pieder pie nacionālās minoritātes, ir tiesīga brīvi izvēlēties vai tā tiek vai netiek uztverta par nacionālo minoritāti, un šī izvēle vai tiesību izmantošana nerada nekādus zaudējumus saistībā ar šādu izvēli.
2. Jebkura persona katra atsevišķi vai kopā ar citām, kura pieder pie nacionālās minoritātes, var izmantot tiesības vai baudīt brīvību, kas izriet no šīs Konvencijas principiem.
II. Nodaļa
4. Pants
1. Puses apņemas garantēt vienlīdzību un aizsardzību likuma priekšā personām, kuras pieder pie nacionālās minoritātes. Šajā ziņā jebkura diskriminācija, nacionālai minoritātei, ir aizliegta.
2. Puses apņemas, ja nepieciešams, veikt atbilstošus pasākumus, kas veicinātu pilnīgu un efektīvu līdztiesību visās ekonomiskās, sociālās, politiskās un kultūras dzīves jomās starp personām, kuras pieder pie nacionālās minoritātes un personām, kuras pieder pie vairākuma. Šajā ziņā, Puses apņemas ņemt vērā īpašos nosacījumus, kas attiecas uz personām, kuras pieder pie nacionālās minoritātes.
3. 2. paragrāfa nosacījumi netiek uzskatīti par diskriminējošu darbību.
5. pants
1. Puses apņemas veicināt tādu apstākļu radīšanu personām, kuras pieder pie nacionālās minoritātes, kuri saglabātu un attīstītu to kultūru, sargātu tās identitātes būtiskos elementus, tas ir, to reliģiju, valodu, tradīciju un kultūras mantojumu.
2. Neietekmējot vispārējās integrācijas politikas vai darbības nosacījums, Puses atturas no tādas politikas vai darbības, kas asimilētu nacionālo minoritāšu personas pret to gribu un aizsargā šādas personas no jebkādas darbības, kuru mērķis būtu šāda asimilācija.
6. Pants
1. Puses veicina tolerances un starp-kultūru dialogu veidošanos un izmanto tādus līdzekļus, kas veicinātu savstarpējas cieņas un sapratnes, un sadarbības veidošanos starp visām personām, kuras dzīvo valsts teritorijā, neskatoties uz šo personu etnisko, kultūras, lingvistisko vai reliģisko identitāti, un īpaši izglītības, kultūras un mēdiju jomās.
2. Puses apņemas veikt tādus pasākumus, kas aizsargātu personas, kuras varētu pakļaut draudiem vai diskriminējošai darbībai, naidam vai vardarbībai, viņu etniskās, kultūras, lingvistiskās vai reliģiskās identitātes dēļ.
7. pants
Puses apņemas ievērot katras personas, kura pieder pie nacionālās minoritātes, tiesības uz miermīlīgas sapulcēšanās brīvību, uz apvienošanās brīvību, izteiksmes brīvību, domas, sirdsapziņas un reliģijas brīvību.
8. pants
Puses paņemas atzīt, ka jebkura persona, kas pieder pie nacionālās minoritātes, ir tiesīga izpaust viņas vai viņa reliģisko pārliecību vai ticību un dibināt reliģiskās institūcijas, organizācijas un asociācijas.
9. pants
1. Puses apņemas atzīt, ka katras nacionālās minoritātes personas izteiksmes brīvības tiesības ietver uzskatu brīvības tiesības, kā arī tiesības saņemt un sniegt informāciju un paust savu viedokli minoritātes valodā bez varas iestāžu iejaukšanās un, neraugoties uz robežām. Valstu juridisko sistēmu ietvaros Puses apņemas nodrošināt, ka personas, kuras pieder pie nacionālās minoritātes, netiek diskriminētas mēdiju izmantošanas jomā.
2. 1. paragrāfs neatbrīvo Puses no nepieciešamības pieprasīt radio un televīzijas pārraižu vai kino uzņēmumu licences, bez diskriminācijas un pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.
3. Puses apņemas netraucēt, radīt un izmantot iespieddarbu mēdiju personām, kuras pieder pie nacionālās minoritātes. Juridiski noteiktos radio un televīzijas pārraižu ietvaros Puses apņemas nodrošināt savu iespēju robežās un, ņemot vērā 1. paragrāfa nosacījumu, ka personām, kuras pieder pie nacionālās mnoritātes, tiek sniegta iespēja radīt un izmantot savu mēdiju.
4. Savu juridisko sistēmu ietvaros Puses apņemas veikt atbilstošus pasākumus, lai veicinātu nacionāo minoritāšu personu pieeju mēdijiem un veicinātu toleranci un kultūras daudzveidību.
10. pants
1. Puses apņemas atzīt, ka jebkura persona, kura pieder pie nacionālās minoritātes, ir tiesīga brīvi un bez iejaukšanās runāt savā minoritātes valodā privātā saskarsmē un sabiedrībā, rakstveidā un mutveidā.
2. Puses apņemas, savu iespēju robežās, nodrošināt minoritāšu valodu izmantošanu attiecībā starp nacionālo minoritāšu personām un varas iestādēm tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai lielā skaitā apdzīvo personas, kuras pieder pie nacionālās minoritātes, pēc šādu personu lūguma un tādā gadījumā, ja šāds lūgums atbilst patiesai nepieciešamībai.
3. Puses apņemas garantēt katras personas, kura pieder pie nacionālās minoritātes, tiesības bez kavēšanās saņemt informāciju valodā, kuru viņš vai viņa saprot pamatojot viņa vai viņas apcietināšanas iemeslus un jebkādu pret viņu vērsto apsūdzības veidu vai cēloņi, un aizsargāt sevi šādā valodā, ja nepieciešams, ar tulka palīdzību.
11. Pants
1. Puses apņemas atzīt, ka jebkura persona, kura pieder pie nacionālās minoritātes, ir tiesīga izmantot savu uzvārdu (dzimtas vārdu) un vārdu minoritātes valodā un ir tiesīga uz tā oficiālu atzīšanu saskaņā ar juridisko sistēmu nosacījumiem.
2. Puses apņemas atzīt, ka jebkura persona, kura, pieder pie nacionālās minoritātes, ir tiesīga izvietot zīmes, uzrakstus un citu privāta rakstura informāciju minoritātes valodā sabiedrībai redzamās vietās.
3. Puses apņemas savu juridisko sistēmu un, ja nepieciešams, starpvalstu līgumu ietvaros, un, ņemot vērā to nosacījumus, izvietot sabiedrības informācijai tradicionālos vietvārdus, ielu nosaukumu un citas topogrāfiskās zīmes minoritātes valodā teritorijā, kuru ievērojamā daudzumā apdzīvo personas, kuras pieder pie nacionālās minoritātes, ja ir pietiekams iemesls izvietot šādas norādes.
12. pants
1. Puses apņemas, ja nepieciešams, veikt pasākumus izglītības un izpētes jomās, lai veicinātu nacionālo minoritāšu un vairākuma kultūras, vēstures, valodas un reliģijas zināšanu apguvi.
2. Šādā kontekstā Puses apņemas inter alia* nodrošināt atbilstošas iespējas skolotāju apmācībai un pieejai mācību līdzekļiem, un sekmēt kontaktu nodibināšanu starp dažādu kopienu studentiem un skolotājiem.
3. Puse apņemas nodrošināt vienlīdzīgas iespējas iegūt izglītību visos līmeņos personām, kuras pieder pie nacionālās minoritātes.
* citu starpā
13. Pants
1. Izglītības sistēmu ietvaros Puses apņemas atzīt, ka personas, kuras pieder pie nacionālās minoritātes, ir tiesīgas izveidot un vadīt privātu izglītības un apmācības organizāciju.
2. Šīs tiesības baudīšana nerada Pusēm nekādas finansiālas saistības.
14. Pants
1. Puses apņemas atzīt, ka jebkura nacionālo minoritāti pārstāvoša persona ir tiesīga iegūt zināšanas savā minoritātes valodā.
2. Valstu izglītības sistēmu ietvaros Puses apņemas, ja nepieciešams, nodrošināt savu iespēju robežās, ka personām, kuras pieder pie nacionālās minoritātes, ir pienācīgas iespējas iegūt izglītību minoritātes valodā vai saņemt instrukcijas šajā valodā tajā teritorijā, kuru vēsturiski vai ievērojamā skaitā apdzīvoto nacionālo minoritāšu personas.
3.Šī panta 2. paragrāfs tiek īstenots, neietekmējot oficiālās valodas vai zināšanu apguvi šajā valodā.
15. Pants
Puses apņemas radīt nepieciešamos apstākļus, lai personām, kuras pieder pie nacionālās minoritātes, varētu piedalīties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē, kā arī sabiedriskajā dzīvē, īpaši tādā, kas to skar.
16. Pants
Puses apņemas atturēties no tādiem pasākumiem, kas mainītu iedzīvotāju proporcionālo struktūru teritorijā, kuru apdzīvo nacionālās minoritātes, ar mērķi ierobežot tiesības un brīvības, kas izriet no šajā Konvencijā noteiktajiem principiem.
17. Pants
1. Puses apņemas neapgrūtināt nacionālo minoritāšu personu tiesības veidot un saglabāt brīvus un miermīlīgus sakarus ar personām, kuras likumīgi uzturas citās Valstīs, īpaši at tādām personām, ar kurām tās vieno kopīga etniskā, kultūras, lingvistiskā vai reliģiskā identitāte, vai kopējs kultūras mantojums.
2. Puses apņemas neapgrūtināt nacionālo minoritāšu personu tiesības piedalīties ne-valstisku organizāciju darbībā, gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
18. Pants
1. Puses cenšas noslēgt, ja nepieciešams, divpusējus un daudzpusējus līgumus ar citām Valstīm, īpaši ar kaimiņvalstīm, lai nodrošinātu attiecīgo nacionālo minoritāšu personu aizsardzību.
2. Ja tas ir svarīgi, Puses apņemas veikt pasākumus, lai veicinātu sadarbību valstu starpā.
19. Pants
Puses apņemas cienīt un īstenot šajā Konvencijā noteiktos principus, veicot, ja nepieciešams, tikai tādus ierobežojumus vai atkāpes, kuras nosaka starptautiskie juridiskie dokumenti, īpaši Konvencija par Cilvēktiesību un Pamatbrīvību Aizsardzību, ciktāl tā attiecas uz augstākminētajām tiesībām un brīvībām.
III. Nodaļa
20. Pants
Baudot jebkuras no šīs Konvencijas izrietošās tiesības un brīvības, jebkura persona, kura pieder pie nacionālās minoritātes, ievēro nacionālo likumdošanu un citu personu tiesības, īpaši tādu personu tiesības, kuras pieder pie vairākuma vai kādas citas nacionālās minoritātes.
21. Pants
It nekas šajā Konvencijā nepieļauj tādu interpretāciju, kas dotu tiesības piedalīties jebkādā darbībā vai veikt jebkādu darbību, kas ir pretrunā ar starptautisko likumu pamatprincipiem un, īpaši ar Valstu suverēno līdztiesību, teritoriālo integritāti un politisko neatkarību.
22. Pants
It nekas šajā Konvencijā netiek saprasts kā cilvēktiesību un pamatbrīvību ierobežošana, kuras tiek nodrošinātas saskaņā ar jebkuras Līgumslēdzējpuses likumiem vai līgumiem ar jebkuru citu Pusi.
23. Pants
No šīs Konvencijas principiem izrietošās tiesības un brīvības, kamēr tās pakļaujas cilvēktiesību un Pamatbrīvību Aizsardzības Konvencijai vai tai pievienotajiem Protokoliem, tiek saprasta saskaņā ar pēdējās nosacījumiem.
IV. Nodaļa
24. Pants
1. Eiropas Padomes Ministru Padome vada Līgumslēdzējpušu darbību šās Konvencijas īstenošanai.
2. Puses, kuras nav Eiropas Padomes dalībvalstis, piedalās Konvencijas realizācijas mehānismā tādā veidā, kā tas tiks noteikts.
25. Pants
1. Viena gada laikā pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās datuma attiecībā pret Līgumslēdzējpusi, pēdējā apņemas nodot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram pilnīgu informāciju par juridiskajiem un citiem pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu šajā Konvencijā izteiktos principus.
2.No tā laika, katra Puse regulāri un tādā laikā, kā to piepras Ministru Padome, nodod Ģenerālsekretāram jebkādu turpmāku informāciju par šīs Konvencijas īstenošanu.
3.Ģenerālsekretārs nodod saņemto informāciju Ministru Padomei saskaņā ar šī Panta nosacījumiem.
26. Pants
1.Izvērtējot Pušu veikto pasākumu atbilstību, lai īstenotu šīs Konvencijas principus, Ministru Padomei palīdz padomnieku komiteja, kuru dalībnieki ir atzīti eksperti nacionālo minoritāšu aizsardzības jomā.
2. Šādas padomnieku komitejas sastāvu un tās darbību nosaka Ministru Padome viena gada laikā pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās datuma.
V Nodaļa
27. Pants
Šo konvenciju var parakstīt Eiropas Padomes Dalībvalstis. Līdz datumam, kurā Konvencija stājas spēkā, to var parakstīt jebkura cita Valsts pēc Ministru Padomes aicinājuma. Tā paredzēta ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšnai. Ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšnas dokumenti tiek nodoti Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.
28. Pants
1. Šī Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc trīs mēnešu perioda beigām, skaitot no datuma, kurā divpadsmit Eiropas Padomes Dalībvalstis ir izteikušas savu piekrišanu ar šo Konvenciju uzņemties attiecīgas saistības saskaņā ar 27. Panta nosacījumiem.
2. Ja kāda Dalībvalsts izsaka savu piekrišanu uzņemties saistības, šī Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc trīs mēnešu perioda beigām, skaitot no tāda datuma, kurā tiek nodoti ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumenti.
29. Pants
1.Pēc šīs Konvencijas spēkā stašanās datuma un pēc Līgumslēdzējpušu konsultēšanas, Eiropas Padome Ministru Padome var aicināt jebkuru Valsti, kura nepieder pie Eiropas Padomes, un , kura pēc šāda aicinājuma saskaņā ar 27, Panta nosacījumiem, nav to darījusi, vai jebkuru citu Valsti, pievienoties Konvencijai, pieņemot lēmumu ar vairākuma balsīm, kā to nosaka Eiropas Padomes Statūtu 20.d. Pants.
2. Attiecībā pret jebkuru citu Valsti šī Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc trīs mēnešu perioda, skaitot no datuma, kurā pievienošanās dokumenti nodoti Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.
30. Pants
1. Jebkura Valsts, parakstot vai nododot ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas dokumentus, var noteikt teritoriju vai teritorijas, par kuras starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga un attiecībā uz kuru tiek pielietota šī Konvencija.
2. Jebkura Valsts var pagarināt šīs Konvencijas darbību kādā citā teritorijā, nosūtot Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram adresētu deklarāciju un norādot šādu teritoriju deklarācijā. Attiecībā pret šādu teritoriju Konvencija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc trīs mēnešu perioda beigām pēc datuma, kurā Ģenerālsekretārs saņēmis šādu deklarāciju.
3. Jebkura deklarācija, kura iesniegta saskaņā ar diviem iepriekšējiem paragrāfiem, attiecībā pret deklarācijā noteiktajām teritorijām, tiek atcelta, nosūtot paziņojumu Ģenerālsekretāram. Šāda deklarācijas atcelšanas stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc trīs mēnešu perioda beigām, skaitot no datuma, kurā Ģenerālsekretārs saņēmis šādu paziņojumu.
31. Pants
1. Jebkura Puse var denonsēt šo Konvenciju jebkurā laikā, nosūtot paziņojumu Eiropas Padomes Ģenerālsekretāram.
2. Šāda denonsācija stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc sešu mēnešu perioda beigām, skaitot no datuma, kurā Ģenerālsekretārs saņēmis šādu paziņojumu.
32. Pants
Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs sniedz Padomes Dalībvalstīm, citām Valstīm, kuras paraksta Konvenciju un jebkurai Valstij, kura pievienojas šai Konvencijai, informāciju par:
a. jebkādu parakstīšanu;
b. jebkādu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu nodošanu;
c. jebkādu šīs Konvencijas spēkā stāšanās datumu saskaņā ar 28., 29. un 30. Pantiem;
d. jebkuru citu darbību, paziņojumu vai ziņu saistībā ar šo Konvenciju.
Apliecinot augstākminēto, atbilstoši pilnvaroti pārstāvji, paraksta šo Konvenciju.
Sastādīts Strasbūrā 1995. gada 1. februārī vienā eksemplārā angļu un franču valodās, pie kam abi teksti ir vienlīdz autentiski, un šis eksemplārs tiek nodots Eiropas Padomes arhīvā. Eiropas Padomes Ģenerālsekretārs dod apstiprinātas kopijas katrai Eiropas Padomes Dalībvalstij un jebkurai valstij, kura aicināta parakstīt vai pievienoties šai Konvencijai.